PĒTĪJUMI UN EKSPERTU VIEDOKĻI

Sinbiotikas ir vērtīgas, ja ir gestācijas (grūtniecības) diabēts.

Probiotikas, it sevišķi sinbiotikas (probiotikas kopā ar šķiedrvielām), būtiskas grūtniecēm ar gestācijas (grūtniecības) diabētu. British Journal of Nutrition žurnālā publicēti pētījuma rezultāti, kurās Lactobacilus acidophilus, L.casei un Bifidobacterium bifidum kombinācijā ar inulīnu jau pēc 6 nedēļām mazināja insulīna līmeni, kā arī ļoti zema blīvuma lipoproteīna holesterīnu un triglicerīdus grūtniecēm.[1]
Dubultakla, nejauša, placebo –kontrolēta pētījuma dalībnieces bija grūtnieces ar diagnosticētu gestācijas diabētu vecumā no 18 – 40 gadiem, kopā 70 dalībnieces. Puse no viņām 6 nedēļas lietoja Lactobacillus acidophilus, Lactobacillus casei un Bifidobacterium bifidum kompleksu (2x109/ g no katras sugas) ar 800 mg inulīnu. Pēc sešām nedēļām būtiski uzlabojās insulīna vielmaiņa (mazinājās insulīna līmenis, insulīna rezistence jeb HOMA indekss, būtiski uzlabojās insulīnu ražojošo aizkuņģa dziedzera β-šūnu funkcija un insulīna sensivitāte). Sinbiotiku lietotājiem būtiski mazinājās asins lipīdi – kritās triglicerīdu līmenis un ļoti zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna koncentrācija. Šī pētījuma rezultāti norāda, ka 6 nedēļu ilga sinbiotiku lietošana gestācijas diabēta pacientēm uzlabo insulīna vielmaiņu, triglicerīdu un ļoti zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna koncentrāciju.

Ahmadi S, Jamilian M, et al. The effects of synbiotic supplementation on markers of insulin metabolism and lipid profiles in gestational diabetes: a randomised, double-blind, placebo-controlled trial. Br J Nutr. 2016 Sep 29:1-8.

LASĪT VAIRĀK

Ķeizargrieziena ceļā nākušiem mazuļiem zarnu mikroflora var atšķirties pat līdz 7 gadu vecumam.

Dzimšanas veidam ir cieša saikne ar mikrofloras sastāvu mazulim. Pirmo dzīves dienu mikrobioms attīsta un ietekmē veselību tālakajos dzīves gados. Dabīgo dzemdību laikā mazulis ir ciešā kontaktā ar mātes maksts un zarnu mikrofloru. No šīm baktērijām veidojas pirmās baktēriju kolonijas mazuļa organismā. Bērniņam, kas kādu objektīvu iemeslu dēļ nācis pasaulē ķeizargrieziena ceļā, kontakts ar mātes mikrofloru iet secen, un pirmās baktērijas, kas nonāk bērna organismā, ir apkārtējā vidē jeb operāciju zālē esošās baktērijas.[1]
Dzīves pirmajās dienās iegūtajam mikrofloras sastāvam var būt ilgstoša ietekme uz ar krūti baroto mazuļu zarnām. Piemēram, kādā pētījumā ķeizargrieziena ceļā nākušiem mazuļiem traucēta zarnu flora novērota pat 6 mēnešus pēc dzimšanas.[2] Kādā citā pētījumā tika norādīts, ka dabīgā ceļā nākušu mazuļu un ķeizargrieziena mazuļu zarnu mikroflora atšķiras vēl 7 gadu vecumā.[3] Līdz šim iegūtie pierādījumi ir viennozīmīgi: zarnu mikroflora būtiski ietekmē jaundzimušā imūnsistēmas attīstību. Tā kā neapšaubāmi ķeizarceļā dzimušo mazuļu mikroflora atšķiras no dabīgā ceļā dzimušo mikrofloras, atšķirās arī imūnsistēmas attīstība abos gadījumos. Pieejamie pētījumi norāda, ka ķeizargrieziena mazuļiem ir lielāka nosliece uz atopiskajām slimībām, t.i. astmu, alerģiskajām iesnām un atopisko dermatītu. Arī celiakija, 1.tipa cukura diabēts un biežākas caurejas ir raksturīgas ķeizargrieziena ceļā nākušiem mazuļiem. [1]

[1] Neu JRushing J.Cesarean versus vaginal delivery: long-term infant outcomes and the hygiene hypothesis. Clin Perinatol. 2011 Jun;38(2):321-31

[2] Grönlund MM, Lehtonen OP, Eerola E, et al. Fecal microflora in healthy infants born by different methods of delivery: permanent changes in intestinal flora after cesarean delivery. J Pediatr Gastroenterol Nutr. 1999; 28(1):19–25.

[3] Salminen S, Gibson GR, McCartney AL, et al. Influence of mode of delivery on gut microbiota composition in seven year old children. Gut. 2004; 53(9):1388–9.

LASĪT VAIRĀK

Lactobacillus rhamnosus un L. reuteri visefektīvāk atjauno un uztur normālu maksts mikrofloru.

Ja runa ir par delikāto urīnceļu un maksts veselību, konkrēti Lactobacillus celmi īpaši vērtīgi tieši sievietēm, ja ir maksts iekaisumi - bakteriālā vaginoze vai sēnīte (kandidoze). Divas pienskābās Lactobacillus rhamnosus un Lactobacillus reuteri visefektīvāk atjauno un uztur normālu maksts mikrofloru, norādīts vairākos pētījumos. Atklātie mehānismi – tās uzlabo imūnatbildi, mazina patogēno baktēriju nonākšanu makstī no taisnās zarnas un traucē nelabvēlīgajām baktērijām veidot kolonijas un izdzīvot.[1]

Reid et al pētījumā (dubultakls, placebo kontrolēts) būtiski palielinājās pienskābo baktēriju daudzums makstī 32 veselām sievietēm, kuras mutiski lietoja L.rhamnosus GR-1 un L.fermentum RC-14 baktērijas, salīdzinot ar placebo grupu. Pētījums ilga 2 un 4 nedēļas. 64 pētījuma dalībniecēm bija asimptomātiskas bakteriālās vaginozes pazīmes, bet pēc 2 un 4 pētījuma nedēļām  maksts mikroflora bija raksturojama kā normāla pēc Nuget skalas. Būtiski mazāk uzlabojumi tika novēroti placebo grupā. Līdzīgs rezultāts bija arī citā šī paša autora dubultaklā pētījumā, 59 pētījuma dalībniecēm lietojot to pašu sugu baktērijas vai placebo.[2]

[1] Reid G. Probiotic Lactobacilli for urogenital health in women. J Clin Gastroenterol. 2008 Sep;42 Suppl 3 Pt 2:S234-6.

[2] Reid GCharbonneau DErb JKochanowski BBeuerman DPoehner RBruce AW. Oral use of Lactobacillus rhamnosus GR-1 and L. fermentum RC-14 significantly alters vaginal flora: randomized, placebo-controlled trial in 64 healthy women. FEMS Immunol Med Microbiol. 2003 Mar 20;35(2):131-4.

LASĪT VAIRĀK

Bifidobacterium lactis palīdz, ja aizcietējumi.

Funkcionālais aizcietējums skar 5- 20% cilvēku. Zarnu mikroflorai ir liela ietekme uz zarnu kustīgumu (motilitāti). Probiotikas spēj uzlabot zarnu kustīgumu. Apkopojot datus par 11 nejaušiem, dubultakliem pētījumiem ar 464 dalībniekiem, secināts, ka probiotikas var pāatrināt tranzīta laiku cauri zarnām[1]. Šajā sakarā efektīvākā no visām ir Bifidobacterium lactis sugas baktērija.

Pētījums, kurš ilga 2 nedēļas un kurā piedalījās 100 dalībnieki (vidējais vecums 44 gadi), viena grupa saņēma lielu B.lactis devu (17,2 miljardi KVV, n=33), viena zemu devu (1,8 miljardi KVV, n=33), bet atlikusī bija placebo grupa (n=34). Pēc 2 nedēļām kopējais tranzīta laiks zarnās jeb zarnu iztukšošanās ātrums būtiski bija samazinājies abās B. lactis lietotāju grupās, turpretim uzlabošanās placebo grupā netika novērota. [2]

Probiotikas pāatrina zarnu tranzītu, jo samazina metanogēnu vairošanos. Metanogēni zarnās var mazināt zarnu tranzītu, jo ražo metānu, kas savukārt bloķē zarnu motoriku jeb kustību. Novērots, ka cilvēkiem ar lēnu tranzīta laiku zarnās atrodas vairāk metānu ražojošās baktērijas, salīdzinājumā ar veseliem cilvēkiem. Turklāt probiotikas veicina arī fermentācijas procesus zarnās, sekmējot resnās zarnas peristaltiku jeb saraušanās biežumu – tas paātrina tranzīta laiku.[3]

[1] Miller LEOuwehand AC.Probiotic supplementation decreases intestinal transit time: meta-analysis of randomized controlled trials. World J Gastroenterol. 2013 Aug 7;19(29):4718-25.

[2] Waller PAGopal PKLeyer GJOuwehand ACReifer CStewart MEMiller LE. Dose-response effect of Bifidobacterium lactis HN019 on whole gut transit time and functional gastrointestinal symptoms in adults. Scand J Gastroenterol. 2011 Sep;46(9):1057-64.

[3] Chang Hwan Choi and Sae Kyung Chang. Alteration of Gut Microbiota and Efficacy of Probiotics in Functional Constipation. J Neurogastroenterol Motil. 2015 Jan; 21(1): 4–7.

LASĪT VAIRĀK

Saccharomyces boulardii mazina risku piedzīvot caureju ceļojumā vai uzsākot bērnudārza gaitas.

Ceļotāju caurejai raksturīga caureja vai aizcietējums, vēdersāpes un citi kuņģa – zarnu trakta traucējumi, kurus piedzīvo, kad nonākot kaut kur ārpus sev ierastās vides „svešo baktēriju” ielenkumā. Ceļotāju caureju piedzīvo no 5% līdz 50% cilvēku, atkarībā no ceļojuma galamērķa.

Probiotikas ir daudzsološas ceļotāju caurejas profilaksē, liecina apkopojums par 12 dubultakliem, placebo-kontrolētiem pētījumiem. Ievērojami efektīvas ir Saccharomyces boulardii un divu probiotisko baktēriju Lactobacillus acidophilus un Bifidobacterium bifidum maisījums. [1] Ceļotāju caureja S. Boulardi lietotāju grupā vidēji abos pētījumos svārstījās no 5% - 11%. [2] [3]

Kollaritsch et al ir veicis līdz šim visapjomīgākos pētījumus par Saccharomyces boulardii labvēlīgo ietekmi uz ceļotāju caureju. Galvenais secinājums – probiotikas ir efektīvs profilaktisks līdzeklis. Ja lietotas aptuveni nedēļu pirms ceļojuma, tas var mazināt iespēju saslimt ar ceļotāju caureju. Vienā no pētījumiem tika novēroti 1231 Austrijas tūristi, kas devās ceļojumā uz siltajām zemēm. Tie 3 nedēļas lietoja kādu no S.boulardii devām (250 vai 500 mg) vai placebo. Ceļotāji uzsāka probiotiku kursu 5 dienas pirms ceļojuma un turpinājās visu ceļojuma laiku. Ceļotāju caureju pieredzēja 43% placebo grupā, turpretim būtiski mazāk 250 mg (34%) un 500 mg (32%) S.boulardii grupā.[2]  Otrā Kollaritsch et al pētījumā, 1016 austrieši, kuri devās uz Ziemeļāfriku, Vidējiem austrumiem un Tālajiem Austrumiem, tika nozīmētas  250 mg/d (5 × 109) S. boulardii, 1000 mg/d (2 × 1010) S. boulardii vai placebo, kuras uzsāka lietot 5 dienas pirms došanās ceļā. S.boulardii būtiski mazināja ar ceļotāju caureju saslimušo tūrsitu skaitu.  39% placebo grupā, bet tikai 34% 250 mg S. Boulardii grupā un 29% 500 mg S. Boulardii grupā pieredzēja ceļotāju caureju  (P < 0.05).[3]

[1] McFarland LV. Meta-analysis of probiotics for the prevention of traveler's diarrhea. Travel Med Infect Dis. 2007 Mar;5(2):97-105. Epub 2005 Dec 5.

[2] Kollaritsch H, Kremsner P, Wiedermann , G , Scheiner O. Prevention of traveller’s diarrhea: comparison of different non-antibiotic preparations. Travel Med Internatl. 1989;7:9–18.

[3] Kollaritsch H, Holst H, Grobara P, Wiedermann G. [Prevention of traveler's diarrhea with Saccharomyces boulardii. Results of a placebo controlled double-blind study] Fortschr Med. 1993;111:152–156

LASĪT VAIRĀK