Probiotikas

Probiotiskās baktērijas citā vārdā tiek sauktas arī par draudzīgajām, labvēlīgajām vai veselīgajām baktērijām. Probiotikas ir noteikti dzīvi mikroorganismi, kurus, lietojot pietiekamā daudzumā, tiek gūts labums veselībai (Pasaules Veselības organizācija, WHO definīcija). Tās palīdz izvairīties vai pat ārstēt dažādas slimības. Tās var uzņemt ar uzturu, īpašiem dzērieniem vai uztura bagātinātājiem.

Par probiotikām mūsdienās pārsvarā uzskata pienskābās (Lactobacillus), bifidobaktērijas (Bifidobacterium) un atsevišķas Escherichia coli baktēriju sugas, un raugu Saccharomyces boulardi. Par tām ir skaidri zināms, ka šīs baktērijas veiksmīgi pārvar kuņģa skābo vidi un žults agresīvo iedarbību, veiksmīgi nokļūst tievajā un resnajā zarnā un tur veiksmīgie iedzīvojas un veido kolonijas.

Probiotikas savu nosaukumu ieguva 1960. – tajos gados. Nosaukums cēlies no grieķu un latīņu valodas ar nozīmi dzīvībai (pro bios). Tomēr pati ideja par probiotikām virmoja gaisā vismaz pusgadsimtu iepriekš.

„Probiotiku tēvs” ir krievu zinātnieks Iļja Mečņikovs. Viņš no Kaukāzu kalniem atnesa pasaulei ziņu, ka probiotikas ir ilgmūžības atslēga. Viņu iedvesmoja kaukāziešu ilgmūžība un lielais skābpiena produktu patēriņš. „Zarnā esošo mikrobu atkarība no pārtikas paver mums iespējas ietekmēt zarnu floru un aizstāt patogēnos mikrobus ar lietderīgiem mikrobiem”. Viņš izteica ideju, ka „skābi producējošie mikroorganismi skābpiena produktos varētu novērst resnās zarnas „aizsērēšanu”, tādējādi padarot cilvēka mūžu ilgāku.(Metchnikoff 1908) .

Šajā pašā laikā franču pediatrs Henrijs Tisērs (Henry Tissier) novēroja, ka bērnu ar diareju fekālijās daudz mazākā apjomā bija sastopamas Y formas baktērijas. Šīs „bifidās” baktērijas turpretim bija klātesošas veselu bērnu fekālijās. Viņš ieteica tās dot pacientiem ar caureju veselīgas zarnu trakta floras atjaunošanai.

Kvalitatīvs probiotiku saturošs līdzeklis ir efektīvs līdzeklis, lai atjaunotu veselīgo līdzsvaru kuņģa-zarnu traktā – it sevišķi, ja tiek lietotas antibiotikas, bieži tiek lietoti  gatavi pārtikas izstrādājumi. Papildus uzņemtās probiotikas var mainīt gan zarnu trakta mikroflora sastāvu, gan var ietekmēt tur dzīvojošo mikroorganismu uzvedību. Papildu uzņemto probiotiku daudzums saglabājas 1- 4 nedēļas, liecina probiotiku saturs fēcēs.  Ja no probiotiku lietošanas grib gūt pastāvīgu un noturīgu efektu, tās jālieto nepārtraukti.

  • uzlabo gremošanu;
  • veseliem cilvēkiem novērš/mazina neregulārus kuņģa-zarnu trakta traucējumus;
  • samazina vēzi veicinošo fermentu daudzumu un pūšanas (baktēriju) galaproduktus zarnās;
  • novērš antibiotiku terapijas blaknes;
  • mazina risku saslimt ar populārākajām akūtām infekciju slimībām, t.sk. Rota vīrusu vai  vai atvieglo slimošanu;
  • efektīvas pie visa veida caurejām;   
  • mazina piena cukura nepanesamību;
  • zarnu saslimšanas (kairinātas zarnu sindroms, čūlainais kolīts);
  • normalizē vēdera izeju cilvēkiem ar aizcietējumiem;
  • vērtīgas, ja kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi (aizcietējumi);
  • aptaukošanās;
  • urīnceļu infekcijas;
  • bakteriālā vaginoze;
  • hronisks nogurums, trauksme, psihiatriskas saslimšana;
  • pārtikas alerģijas, ekzēma atopiskais dermatīts, alerģiskās iesnas.
LASĪT VAIRĀK